Diska sadalīšana Linux ir process, kurā cietajā diskā tiek izveidoti dažādi nodalījumi, ko var izmantot datu glabāšanai vai operētājsistēmas instalēšanai.
Diska sadalīšana ir svarīga, lai optimāli izmantotu cietā diska vietu un organizētu datus. Tā ļauj izveidot nodalījumus, kurus var izmantot dažādiem mērķiem, piemēram, operētājsistēmas instalēšanai, lietotāja failu glabāšanai vai datu dublēšanai.
Diska sadalīšana nodrošina arī datu drošību, jo nodalījumus var nošķirt vienu no otra un aizsargāt pret datu bojāšanu vai zaudēšanu. Turklāt diska sadalīšana ļauj labāk pārvaldīt diskā esošo vietu, piemēram, izveidot dažāda lieluma nodalījumus vai apvienot vairākus nodalījumus vienā lielā nodalījumā. Operētājsistēmām, tostarp Linux, ir nepieciešama zināma diska sadalīšana, lai nodrošinātu pareizu instalēšanu un darbību. Piemēram, operētājsistēmai var būt nepieciešams atsevišķs nodalījums ielādētājam vai apmaiņas nodalījumam.
Diska sadalīšana nosaka datu struktūru un organizāciju uz diska un nosaka, kurus nodalījumus var padarīt pieejamus lietošanai. Tas var ietvert arī failu sistēmu izveidi nodalījumos, kas ļauj operētājsistēmai izmantot šos nodalījumus failu un datu glabāšanai.
Linux ir vairāki diska sadalīšanas veidi, piemēram, MBR (Master Boot Record) un GPT (GUID Partition Table). MBR ir vecāks diska sadalīšanas formāts, un tas atbalsta līdz 4 galvenajiem nodalījumiem. GPT ir jaunāks standarts, kas atbalsta elastīgāku diska sadalīšanu, ļaujot izveidot vairāk nekā 4 galvenos nodalījumus un atbalstot arī lielus diskus (virs 2 TB).
Lietderība parted, ko var instalēt operētājsistēmā Linux, ļauj veikt diska nodalījumu izveides, modificēšanas un dzēšanas darbības, kā arī formatēt nodalījumus, izmantojot dažādas failu sistēmas.